Pagājušajā nedēļā es rakstīju par to, kāpēc tā var būt laba ideja atvienojiet savas mājas izejas un apsveriet citus veidus, kā rīkoties ar lietus ūdeni uz vietas. Par laimi ir vairāki dažādi veidi, kā šo ūdeni uztvert vai iefiltrēt, un šīs nedēļas raksts ir par lietus dārziem!
Lietus dārzi ir sekla ieplaka (6 ″ -12 ″ dziļi) ar izstrādātu augsnes sajaukumu un augu kolekciju, kas imitē dzimtā meža kanalizācijas sistēmu, savācot, absorbējot un filtrējot lietus ūdeni. Atšķirībā no standarta zālājiem, tie var droši iefiltrēt lielāku ūdens daudzumu, ļaujot māju īpašniekiem to nokļūt novirzīt noteci, kas pretējā gadījumā nonāktu pašvaldības lietus ūdens vai kanalizācijas sistēmā (bonuss: tie izskatās labi arī!). Turklāt, kad līst lietus, pirmais collas nokrišņu daudzums (saukts arī par “pirmo nokrišņu daudzumu”) no jumtiem, piebraucamiem ceļiem un ietvēm noņem piesārņotājus. Novirzot šo ūdeni lietus dārzam, tas ne tikai palēnina absorbciju (novērš pārplūšanu), bet arī ļauj augiem palīdzēt filtrēt dažus no šiem piesārņotājiem.
Augu veidu lietus dārzā var izvēlēties, ņemot vērā to, kas jums patīk un kas labi darbojas jūsu apkārtnē, taču ir trīs dažādas zonas, kuras vajadzētu izmitināt. Augiem dārza apakšā vajadzētu labi darboties mitros apstākļos, jo šajā vietā var būt stāvošs ūdens. Augiem dārza sānos vajadzētu labi darboties nogāzēs un pieļaut daļēji mitrus apstākļus, savukārt augiem dārza ārmalā jābūt sausuma izturīgiem.
Ideālā gadījumā lietus dārzi jāatrodas vietās, kur notece var brīvi plūst uz tiem, ar lielu lietusgāžu vietu būtu pietiekami daudz pārplūdes. Tiem arī jāatrodas prom no komunālajiem pakalpojumiem, lielo koku saknēm un stāvāku nogāžu vietām. Kā jebkuram dārzam, arī šīm sistēmām ir nepieciešama apkope un apūdeņošana, lai stādītu augus, bet pēc pāris pirmajiem gadiem tās ir salīdzinoši viegli kopjamas.
Ja jūs domājat, ka lietus dārzs būtu labs risinājums jūsu dzīvesvietai un vēlaties izvēlēties “pašrocīgi”, apskatiet šos lieliskos resursus: