Nekustamajam īpašumam ir bijis traks gads. Kliedzošajam piedāvājuma un pieprasījuma deficītam ir pievienojušās pieaugošās būvniecības izmaksas, kā arī pieaugums migrācija no valsts uz valsti, un rekordzemas procentu likmes, kas jau tā konkurētspējīgajā mājokļu tirgū ir ievilkušas arvien lielāku pircēju skaitu. Lai gan daudzi ir bijuši liecinieki šiem apstākļiem no droša attāluma, citi ir drosmīgi uzkarsuši tirgū, uzņemoties lielu risku cerībā uz augstu atlīdzību.
Lai uzzinātu, kā bija piedzīvot tik nestabilu tirgu, es runāju ar četriem nesenajiem mājas pircējiem.
“Mani joprojām traumē mūsu mājas pirkšanas process. Mans līgavainis un es iegādājāmies savu māju šī gada jūlijā. Mēs sākām savu māju pirkšanas procesu pagājušā gada novembrī un piedzīvojām depresiju un sirds sāpes, uzņemoties tik daudz zaudējumu. Beidzot mēs nokļuvām mājā, kas mums patīk, bet nemīl, jo māja, kuru mēs mīlējām, tika pārsolīta. Pēc tam mēs noskaidrojām, ka pircēji, kuri mūs pārsolīja, ieguva māju par mazāku cenu, nekā mēs par to nosolījām. Līdz šai dienai mums nav ne jausmas, kāpēc tas tā bija. Turklāt, lai iegūtu savu pašreizējo māju, mums bija jāpieliek USD 30 000, kas pārsniedz prasīto.
-Tihira Monē, Pitsburga, Pensilvānija“Šogad nolēmām pārdot savu māju, jo tas ļāva mums vairāk nekā divas reizes palielināt ieguldījumu tajā. Mēs slēdzām darbu pēc 28 dienām ar skaidras naudas piedāvājumu. Savukārt pirkšanas process bija ļoti saspringts. Mājas nāca tirgū saskaņā ar līgumu ar piedāvājumiem, kas tika pieprasīti. Esmu mājās dzīvojoša mamma, tāpēc mūsu budžetā nebija daudz grozāmas telpas, kas ļoti ierobežoja mūsu iespējas kaut ko atrast. Mūsu nekustamo īpašumu pārzinis uzzināja par māju, kas atgriezās tirgū pēc tam, kad iepriekšējam pircējam nebija finansējuma. Mēs bijām sagatavojuši iepriekšēju apstiprinājuma dokumentus un izteicām piedāvājumu — neredzēts skats — pa tālruni, tiklīdz tas nonāks tirgū. Mēs nožēlojam, ka rīkojāmies impulsīvi, taču esam arī redzējuši, ka krājumu statuss nav īpaši mainījies. Mēs esam priecīgi, ka varējām kaut ko atrast.-Brianna Leonhard, dibinātāja Trešās rindas piedzīvojumi, Atēnas, Džordžija
“Mēs pirmo reizi pircējam māju, tāpēc viss process mums bija jaunums. Mēs bijām pārsolīti par divām citām mājām, pirms mēs ieguvām savu. Lai to iegūtu, mums bija jāpaplašina apgabals, kurā meklējām, taču varējām ievērot savu budžetu. Kā pirmie cilvēki, kas apmeklēja māju, kuru mēs galu galā iegādājāmies, mēs to redzējām pirmdienas vakarā, un mūsu nekustamo īpašumu pārdevējs iesniedza mūsu piedāvājumu līdz otrdienas rītam — pirms piedāvājumu iesniegšanas. Mēs atteicāmies no dažiem neparedzētiem gadījumiem, piemēram, no galvenās pārbaudes. Mēs arī uzrakstījām vēstuli pārdevējiem, kur iekļāvām konkrētu informāciju, kas mums patika par māju. Es patiešām domāju, ka tas, ka esam pirmais piedāvājums pirms citām izrādēm, un vēstule ir tas, kas mūs iecēla šajā tirgū.-Macy Sarbacker, autore Meisijas Mišelas emuārs, Bebru aizsprosts, Viskonsina
“Mēs ar partneri sākām mājas medības maijā. Mūsu pieredze, iegādājoties māju pirms dažiem gadiem, bija ļoti atšķirīga nekā šoreiz. Šoreiz bija piedāvājumu izskatīšanas datumi — un mēs runājam par divu dienu pagriezienu no atvērto durvju dienas līdz piedāvājuma pārskatīšanas datumam. Ja gribējāt ievest savus cilvēkus, lai pārbaudītu māju, tam nebija loga. Mēs lielā mērā paļāvāmies uz mūsu nekustamā īpašuma aģenta ieteikumiem, un mums tika ieteikts atteikties no neparedzētiem gadījumiem. Lielākajai daļai māju jau bija pieejams pirmspārbaudes ziņojums un kanalizācijas tvērumi. Pēc tam, kad mēs ievācāmies, man kļuva arvien vairāk slims. Pirmspārbaudes ziņojumos nebija minēts, ka mājā bija toksisks melnais pelējums. Bija daudzas lietas, kas nekad netika apskatītas pirmspārbaudes ziņojumā. Mums vienkārši bija jānomaina visi logi, jo no tiem bija sūce un koksne ap tiem ir pilnībā sapuvusi. Es domāju, ka, ja mums būtu kāds patstāvīgi ieradies un veicis pārbaudi, inspektoram būtu jāpamana dažas no šīm lietām.— Lauren Remesi, Sietla, Vašingtona