Iepriekšējās ceturtdienas rītā no mana kaimiņa mājas nāca daudz skaļu pukstēšanu. Tā vietā, lai mani kaitinātu, es biju satraukts: troksnis bija tā darba skaņa, kas beidzot tika veikts uz mana prombūtnē esošā kaimiņa jumta…
Mans vīrs un es nopirku mūsu Baltimoras rindu māju 2011. gadā, un mēs esam piedzīvojuši kaimiņu galējības. Lielākā daļa mūsu kaimiņu ir ļoti draudzīgi, ņemot vērā, ka tas ir uzskats. Mēs ne tikai zinām viens otra vārdu, mēs faktiski sēžam un runājam, un es esmu draugi ar sešgadīgu meiteni trīs durvis uz leju. Vienā gadījumā es ēdu vakariņas kopā ar viņu un viņas vecākiem viņu mājās, kad citā kaimiņiene pieklauvēju pie durvīm, lai darītu mums zināmu, ka manai dūmu signalizācijai izslēdzas (es biju aizmirsusi izslēgt krāsns). Draudzības sajūta ir atsvaidzinoša un dažos gadījumos ļoti noderīga!
Bijām dzirdējuši stāstām par to, cik draudzīgs bija bloks, pirms mēs ievācāmies iekšā, taču nezinājām vai pamanījām, ka pārvietojamies blakus prombūtnē esošam īpašniekam. (Es vainoju pirmo reizi mājas pircēju apžilbumus.) Esmu viņu māju nodēvējis par
Mis Havisham mājās, jo tas ir tik mazs krāsas pīlings. Viņš gadiem ilgi ir atstājis novārtā ēku (ne jau tas, ka šis gadījums katrā ziņā ir unikāls pilsētā): jumts sabrūk, un mājas pagalms ir džungļi, kas ir komplekti ar indes efejām un dārza šķūnīti. Tas viss jāsaka, es ļoti priecājos uzzināt, ka viņš beidzot ir pārdevis savas mājas attīstītājam, kurš mūs pārņēma.Jūs nevarat īsti zināt savus kaimiņus pirms iebraukšanas, taču viņi patiešām var ietekmēt jūsu dzīves kvalitāti. Viņi manam pievieno laimi, it īpaši tagad, kad ziede mušā ir pazudusi.
Tagad, kad esmu izlaidis ventilāciju, vai kaimiņi ir ietekmējuši jūsu izvēli pārcelties uz vietu vai no tās? Kā jūs centāties iepazīt savus kaimiņus? Kā jūs esat atrisinājuši problēmas vai redzējuši, kā tās pašas atrisina?