Es uzskatu, ka man ir diezgan paveicies, ka manā dzīvoklī ir iebūvēta nolaišanās josla radiatora formā ar ieejas spoguli un āķiem mēteļiem tālāk gar zāli. Es zinu, ka ne visiem tas ir paveicies (es vairākus gadus dzīvoju dzīvoklī, kur bija atslēgas ar pastu notika tieši virtuvē, izmantojot daudz vērtīgas vietas), tāpēc esmu noteikti pateicīgs par savu pašreizējo situāciju.
Vienīgā problēma ar gatavu un gaidošu nosēšanās joslu ir tā, ka jūs mēdzat to ļaunprātīgi izmantot. Lai arī kopumā esmu diezgan organizēts, man patīk, izklīst manā mājā. Faktiski 15 gadu laikā, kad es dzīvoju kopā ar vecākiem pie viņu pašreizējās mājas, es izvēlējos an viss atzveltnes krēsls par manu personīgo izkraušanas joslu, neskatoties uz to, ka pirmajā stāvā bija ne viens, bet divi mēteļu skapīši. Ko es varu teikt - tā atradās viesistabā, tieši blakus priekšnamam, un vienmēr šķita vispieņemamākā vieta, kur izmest manu mēteli, mugursomu un visu manu skolas lietu. Piedod par to, māmiņ.
Jebkurā gadījumā vienīgais, kas man bija nepieciešams, lai izpildītu šodienas “Cure” uzdevumu, bija nedaudz laika pavadīt šķirošanā (vecajā pastā) un atlaišanā (kurpes un mēteļi uz citām dzīvokļa daļām). Radiatoru plauktā es pievienoju koka pasta organizētāju, kuru pirms gadiem nopirku Parīzes krāmu tirgū, un tam bija paredzēta vieta gan manam, gan manam dzīvokļa biedram. Es jau diezgan labi izturos pret nevēlamo atkritumu pārsūtīšanu un katalogiem, kad tie nonāk, tāpēc es ceru, ka šī jaunā sistēma darbosies mūsu labā.
Ātra apavu un mēteļu sakopšana (lielākā daļa devās uz mūsu guļamistabām, bet daži - uz veļas skapja) padarīja pārējo priekšējo zāli tūlītēju pievilcīgāku.
