Starp neskaitāmajām lietām, kas kļūst arvien sarežģītākas, piemēram, piecelties no zemā krēsla vai pieskarties kāju pirkstiem, ir draudzības veidošana un uzturēšana. Es zinu, ka manu attiecību dinamika ir kļuvusi nedaudz grūtāka nekā tikai sulas kastes dalīšana padziļinājumā.
Tāpēc, lai šeit sāktu diskusiju, es gribēju izveidot īsu sarakstu ar lietām, kuras padara pieaugušas draudzības, kas ir ļoti grūti no manas pieredzes, un, cerams, piedāvāšu dažus ieteikumus, kā pārvarēt šīs attiecības barjeras.
Kādreiz bija laiks, kad visi mani draugi dzīvoja tajā pašā apkārtnē. Tajā laikā bija vidusskola, un to galvenokārt pilnvaroja skolas rajonu robežas. Tagad šie draugi (kā arī jauni draugi no koledžas un ārpus tās) ir izkaisīti visā valstī un pasaulē.
Facebook un grupas teksti atvieglo saziņu, taču ir grūtāk pavadīt kvalitatīvu laiku kopā no simtiem jūdžu attālumā. Tur tiešām ir tikai viens risinājums: ceļošana. Nodrošiniet laiku viena otrai apciemošanai, īpaši svarīgiem notikumiem, piemēram, kāzām un bērnu dušām. Runājot par mazuļiem...
Man joprojām ir noslēpums, kāpēc draudzībās starp vecākiem un nepilsoņiem ir tik liela spriedze. Liekas, ka lielākoties to rada pieejamība. Es neesmu vecāks, bet es zinu, ka, ņemot vērā bērnus, ir grūtāk visu pamest un izklaidēties, kā jūs to darījāt dienās, kurās esat bez bērniem.
Tātad vecākiem, kas nav vecāki: samaziniet vecāku draugus nedaudz. Saprotiet, ka viņiem joprojām patīk ierasties uz jūsu ballītēm, taču viņiem, iespējams, nāksies atvest savus bērnus (un jums jālikvidē sava trauslā mānija).
Vecākiem: saprotiet, ka draugiem bez bērniem notiek savs darbs (darbi, draugi, attiecības), un viņi nevar vienmēr plānot savu ģimenes grafiku. Kamēr pastāv atklāta saziņa un savstarpēja cieņa, jūs joprojām varat atvēlēt kvalitatīvu laiku viens otram - tas notiks tikai nedaudz retāk nekā iepriekš.
Kad esat pāris, jums, iespējams, ir daži draugi, kuri ir pāri. Kad viens no šiem pāriem sabrūk, tas piespiež cilvēkus izvēlēties puses un sniedz plašas iespējas tenkas un vispār atvērt lietas negatīvisma priekšā. Šķiršanās un šķiršanās ir toksiskas draudzībai.
Manam vīram un man ir mazliet reputācija, ka mēs esam “Šveice” mūsu draugu lokā, kad vien ir spriedze pēc sabrukuma, un tas notiek, pateicoties vienai lietai: būt objektīvam un klusam. Nodrošiniet vienādu laiku abām bijušajām pusēm sadalītajā pārī, ļaujot tām izplūst, bet nekad neiedziļinoties tajā. Un vissvarīgākais padoms draudzības attiecību uzturēšanai pēc izjukšanas: Ejiet prom no tenkas. Tāpat kā aizbēgt uz citu istabu. Burtiski.
Kaut arī man patīk domāt, ka esmu pienācīgs draugs cilvēkiem, kuri man rūp, attiecību eksperts es neesmu. Tāpēc es nododu jums, puiši, arī sniegt labāko padomu: