Mēs patstāvīgi izvēlamies šos produktus - ja jūs iegādājaties kādu no mūsu saitēm, mēs varam nopelnīt komisijas naudu.
Tā kā es rakstu par organizēšanu un tīrīšanu, ne pārāk bieži man nākas saskarties ar jaunu lietu, kā man uzglabāt lietas. Bet tieši tas to padara papildus aizraujoši, kad es to daru. Liekot virs detaļas Emīlijas Hendersones krāšņā kalnu mājas virtuve bija ne tikai acu konfektes; tas manī deva īpašu aizraušanos, ko rada jaunā iedvesma.
Es uzturu savu virtuvi labā darba kārtībā - viss darbojas tā, kā vajadzētu, un, gatavojot ēdienu un tīrot to, man nav nekādu nomākto žagu. Tas viss mani padara nedaudz pašapmierinātu. Es reti apšaubu pieņemtos lēmumus, un, ja godīgi, ne maz kas ir mainījies kopš brīža, kad mēs pārcēlāmies uz mūsu virtuvi, kad mēs ievācāmies. Bet es redzēju kaut ko attēlā, ar kuru Emīlija dalījās, un tas mani motivēja mainīt kaut ko tādu, par kuru es nekad divreiz nebiju domājis: kā es glabāju savus podu turētājus.
Parasti savas krāsns dūraiņus es glabāju atvilktnē, kas atrodas tieši pa kreisi no manas krāsns. Es saspiedu viņus tajā neērtajā telpā starp atvilktnes dalītāju un atvilktnes sāniem, virs manas silikona smalkmaizītes krūzes. Nesen - cietais ceļš - es atklāju, ka manā kārbā ir caurums, tāpēc vieta ir tukša. Bet kad ieraudzīju
Emīlijas kabatlakats un mantiņa karājas apakšējā skapja durvju iekšpusē, Es zināju, ka mani jaunie podu turētāji vairs neatgriezīsies atvilktnē.Viņiem tā ir perfekta vieta, un ir tik daudz vieglāk tos pakārt, nekā iebāzt atvilktnē un pēc tam pārkārtot, kad tie neatveras. Man patīk kaut ko glabāt, neaizņemot vietu.
Es vēl nezinu, ko es darīšu ar jaunatklāto istabu manā atvilktnē, bet, ja tā ir, tas paver visa veida organizācijas iespējas.
