Tāpat kā daži no mums, kas priekšroku dod šokolādei, nevis vaniļai, noteikti ir arī tādi, kas no mums gūst labumu no atklātas - nevis slēgtas - uzglabāšanas. Es esmu tāds kā cilvēks, kurš tīrīšanas priekšpusē, protams, ir slīcējs un, iespējams, mazliet arī paciņu žurkas biju pārsteigts, atrodot priekšrocības - gan vizuālas, gan organizatoriskas -, kuras manā vietnē ir nodrošinājusi atvērta krātuve dzīvi.
Es mēdzu domāt, ka atvērta krātuve ir paredzēta īpaši sakārtotiem vai smagnējiem minimālistiem, vai tiem tipiem, kas nav vizuāli, kuri netraucē aplūkot neglītus objektus - īsi sakot, ne man. Tomēr pēc vairākiem gājieniem katrs beidzās ar pilnīga satricinājuma brīžiem par to, cik daudz junk man bija izdevies uzkrājot dažādos skapjos un skapjos tikai x mēnešu skaita, es sāku pārdomāt savas glabāšanas stratēģijas vai to trūkumu tur no.
Man vajadzēja laiku, lai to izdomātu, bet es sapratu, ka, tiklīdz kaut kas man ir ārpus redzesloka, tas tikpat labi var pazust. Nu, aizgājuši uz a noteikti mērā. Pagājis, kamēr es pamanu sevi atcerēties un tad brīnos par un tad
vajag un pēc tam izmisīgi meklējot skapja junk kalnos kādu noteiktu priekšmetu, kuru, iespējams, es kādā brīdī biju aizvedis aiz aizvērtām durvīm. Turklāt tas nereti nozīmē nejaušu vairāku identisku priekšmetu iegādi, jo es biju aizmirsusi, ka man jau ir desmit apbedījumu pieliekamais.Es arī sapratu, ka, ja es zināju, ka kaut kāds funkcionāls objekts tik un tā tiks novilkts, man nebija īsti vienalga, kā tas izskatījās vai cik es nopirku. Es kļuvu par pārdošanas vergu - kas, 5 paciņas neona sūkļu par 50 centiem??? cha-ching! - tā vietā, lai domātu par to, vai man tiešām bija vajadzīgs vai gribējās kādu priekšmetu. Ja zināt, ka jums nevajadzēs kaut ko apskatīt ikdienā, kāpēc tas ir svarīgi, vai tas ir pievilcīgs?
Pārmaiņas nāca, kad mēs pārcēlāmies uz dzīvi mūsu pašreizējā mājā, noņēmām virtuves skapja durvis, lai tās krāsotu, un atradām sevi mīlošu atvērtas noliktavas izskatu un ideju. Tas, ko nemīlējām, bija mūsu ēdieni. Protams, es jau iepriekš to biju sapratis. Patiesībā es to sapratu katru reizi Es apsēdos pie ēdienreizēm un man tās bija jāskatās, bet tad es turpināju, dzenot viņus no trauku mazgājamās mašīnas uz slēgtām skapjiem līdz nākamajai maltītei. Tas, ka es katru dienu skatījos uz atvērtajiem plauktiem, lika man kaut ko darīt gan ar viņiem, gan ar citiem priekšmetiem mūsu mājā.
Tas man palīdzēja pilnveidot konsekventu stilu, kļūt apzinātākam attiecībā uz to, ko nopirku un kā to parādīju, un rūpēties par lietām, kuras man jau pieder. Tas arī ir piespiedis mani regulāri tīrīt. Un ticiet man, ka packrat slackers ar vizuālu ADD ir laba lieta. Juceklis mani uztrauc daudz ātrāk, kad man tas ir jāredz ikdienā, un tas ļauj man to redzēt kā jucekli, nevis “kaut kas man kādreiz varētu būt vajadzīgs. “
Protams, ir izņēmumi, un es esmu pateicīgs par bērniem, suni un vīru, kurš ir aizrāvies ar hobiju un kuram ir daži skapīši mūsu mājā. Tomēr koplietošanas telpās mēs esam pārslēgušies gandrīz tikai uz atvērtu krātuvi, un tas mums ir palīdzējis saglabāt vairāk estētiski patīkamu, tīru un mierīgu mājas dzīvi, kā arī apzinātāku pieeju tam, kas mums pieder un kas uzkrāties.