Hadsona bērnistaba sāka attīstīties, kad es sāku veidot savu reģistru un pamanīju, ka viss, šķiet, aizvieto džungļu tēmu. Es negribēju pilnīgi aizrauties ar džungļu tēmu, jo es gribēju, lai viņš varētu augt kopā ar istabu.
Mans vīrs un vīramāte uz sienas uzgleznoja skaistu koku, un tad mēs pievienojām ziņkārīgo Džordža uzlīmi. Man patika istabā iekļaut rakstpratības elementu - grāmatas mums ir tik svarīgas, un mēs vēlamies to pašu lasīšanas mīlestību nodot arī savam dēlam.
Pārējā istaba sanāca gandrīz viena pati. Mums jau bija grāmatu skapis, atsevišķa gulta un kumode. Mēs nevēlējāmies tērēt budžetu jaunām mēbelēm, tāpēc mēs izmantojām to, kas mums jau bija, un likām tam darboties Hadsona istabā. No interneta es izdrukāju dzīvnieku attēlus un nopirku rāmjus, lai pievienotu mākslas darbus. Alfabēta attēlu virs pārtinamā galda (kumode pārveidota pārtinamā galdā) es izgatavoju no burtiem, kas man jau bija.
Hadsonam jau ir milzīga grāmatu bibliotēka - daudzas no manis radītajām darba lietām, kuras es šobrīd neizmantoju. Krēsls bija mana vīra. Mēs to padarījām par “māsu staciju”. Tas ir lieliski piemērots tiem vēlu nakts barošanas laikiem. Es spēlēju klasisko mūziku, un Hadsons ēd, un mēs kopā atpūšamies. Zoss, Gladijs Goss, ir mana vīra bērns kopš bērnības. Bija jauki, ka varējām to izmantot sava dēla istabā. Skaisti ar rokām apgleznotais koka galds, kas atrodas blakus pārtinamā galda, ir arī mana vīra bērnībā. To ar rokām gleznojis viņu ģimenes mākslinieks draugs.
Mēs izmantojam spoguli vēdera laikā. Hadsonam ir sensoru kaste, kas piepildīta ar materiāliem ar atšķirīgu faktūru, melnbaltām attēlu kartēm, grabulīšiem un gredzeniem. Šī telpa ir lieliski piemērota atskaņošanai. Paklājs uz grīdas, vingrošanas paklājs, kuru mans vīrs vairs nelieto, padara to par jauku, mīkstu vietu, kuru ir viegli tīrīt. Mēs izvēlējāmies izmantot paklāju, nevis iegādāties paklāju.