![20 veidi, kā ietaupīt enerģiju savās mājās šajā ziemā](/f/4b4a7576f67e937e11ceb45f2777f366.jpg?resize=480:*?width=100&height=100)
Es apmēram stundu pavadīju, ejot cauri emuāram, kurā ļaudis iesniedz savus pusaudžu guļamistabas fotoattēlus, kas bija pagātnē un tagadnē. Papildus bažām par nekārtībām, tas bija tāpat kā laika mašīnu ņemt atpakaļ uz saviem pusaudžu gadiem, kad mana guļamistaba bija manas pirmās mājas, kur izteikt topošo individualitāti ...
Es pat neatceros, kā es tiku piesaistīts Pusaudžu guļamistaba (Jāpatīk interneta nejaušībai!), bet, kad es tur piestāju, es biju pieķērusies. Tas ir bijis viss mūžs, kopš biju pusaudzis, un, ja godīgi, es biju aizmirsusi, kāda varētu būt pusaudža istaba. Papildus dekoriem fotoattēlu skatīšana pusaudžu guļamistabā ir atgādinājums par tiem pusaudžu gadiem, kad jūsu guļamistaba ir sava privātā pasaule un ar to jūs varat darīt gandrīz jebko, ko vēlaties. Parasti tas nozīmē sienu oderēšanu kāda iemesla dēļ.
Manas pašas pusaudžu guļamistabas sienas bija izklātas ar 90. gadu sākuma popdziedātāju plakātiem, un pārējā daļa bija mana hipiju mīlestības misha-mosh (lavas lampas, vīraks degļi) un mūzika (albumu kaudzes un GIANT vintage radio skapis, kurā bija tik daudz basu, ka viss mājas 2. stāvs satricinās - atvainojiet, mamma un tētis). Un stūrī sēdēja mans uzticamais galds, kurā bija uzstādīts mans vārdu procesors (atcerieties tos?). Es stundām ilgi sēdēju pie galda, izlejot visu žurnālos un rakstot īsus stāstus. (Hmm, vai aizēnoju savu pieaugušo dzīvi?) Es vienmēr biju glīts cilvēks ģimenē, tāpēc mana guļamistaba patiesībā bija mājas tīrākā istaba ar visu kārtīgi salocītu un noliktu. Diemžēl manā vecajā istabā nav neviena fotoattēla, tāpēc es dzīvošu nevietā caur citu istabām.